Itena: Kur ātrums dzimst bez steigas. 10 latviešu stāsts no Čempionu mājvietas
Itena nav vienkārši punkts Kenijas kartē. Tā ir "Čempionu mājvieta" (Home of Champions), kurā 2400 metru augstumā skriešana nav hobijs, bet gan eksistences forma. Mēs šeit esam desmit latvieši – katrs ar savu raksturu un pieredzi, bet visiem mums zem kājām ir viena un tā pati sarkanā zeme. Šis ir mūsu kopīgais stāsts, un atbildes ir pilnībā autentiskas.
1. Sarkanās zemes pirmais pieskāriens
Pirmā sastapšanās ar Itenu ir fizisks atvieglojums un tūlītēja iedvesma.
"Pirmā doma bija, ka nu varēsim atpūsties, jo ceļš bija gana nogurdinošs, un pēc pāris h, kad paliks vēsāks, doties pirmajā skrējienā. Jau redzot pirmajā skrējienā tik daudz atlētu bija pacilāta sajūta un motivācija skriet tikai vairojās." (Māris)
2. Fiziskais šoks: Cīņa par gaisu
Bet tad seko realitāte. 2400 metru augstumā gaiss ir "plāns", un ķermenis neklusē.
"Šķiet pirmajā reizē, tās dienas vakarā kad ieradāmies, organisms bija šokā. Divos kāpumos jutu, ka paliek grūtāk elpot. Bet tas netraucēja turēt vienmērīgu tempu. Otrā dienā temps skrienot vairs nebija. Skrienot visu distanci biežāk sāku pārelpot. Sajūta, ka organismam trūkst skābekļa un kājas ātrāk nogurst." (Andris)
3. Kenijas paradoksi, kas nav sastopami Latvijā
Latviešu skrējējam Kenija ir pretinde pelēkajai ziemai un telpām.
"Mana mīļākā detaļa Kenijā ir viennozīmīgi siltums. Tas man ļoti pietrūkst Latvijā, īpaši ziemas periodos, kad treniņus ir jāskrien iekštelpās, bet tomēr ārā trenēties ir pavisam citādāk un vieglāk . Šeit gandrīz vienmēr ir silts, un tas uzlabo gan garastāvokli, gan ikdienu. Mana lielākā motivācija šeit ir celties no rītiem un doties ar prieku skriet, Latvijā tādu motivāciju ir dabūt grūti. Vēl man ļoti patīk kalni. Dzīvošana augstkalnē dod papildu spēku un enerģiju. Ikdiena šeit liek vairāk dzīvot ārā un tuvāk dabai, kas man šķiet ļoti vērtīgi.☀️🙌🏽" (Roberts)
4. Kas pārsteidz vietējos un ko es no viņiem mācos
Kenija iemāca respektu un vienkāršību. Tur mēs redzam, kā top rezultāts.
"Itenas iedzīvotāji ir parādījuši kad ar neatlaidīgu darbu un disciplīnu var daudz sasniegt un es viņus ļoti respektēju! Vienmēr atcerēšos šo cilvēku punktualitāti un ņemšu no viņiem piemēru. Visu cieņu viņiem, smaidīgi un pozitīvi." (Dāvis)
5. Vai tas ir tā vērts?
Ekonomiskais faktors ir pārsteidzošs arguments par labu šādai nometnei.
"Tieši naudas dēļ es ātri izlēmu, ka jābrauc. Jo Eiropā par tādu naudiņu dzīvošanu un 3x dienā ēdināšanu nekur neatrast." (Anita)
6. "Bara instinkts" jeb kāpēc uz Itenu braukt grupā
Kāpēc mēs esam šeit desmit cilvēku grupa? Jo emocijas nedalās – tās reizinās.
"Tu piedzīvo desmitreiz vairāk emociju ,nekā Tu to būt darījis viens. Tas ir bara instinkts, tas nav domāts vienatnē💪" (Ainārs)
7. Brīdis, kad skriešana "beidzas": Kaisles filozofija
Kad ķermenis pretojas, talkā nāk prāts un meklējumi pēc iekšējās struktūras.
"Kaisle man ir cēla un trausla emocija, kuras spēks ir atkarīgs no tās pareizas izkliedes dzīves darbībās; ja tā tiek koncentrēta vai novirzīta nepareizi, rodas iekšēja pretestība un lejupslīde. Šī sadale nav pilnībā apzināma, un tieši tāpēc skriešana reizēm zaudē kaisles klātbūtni un sāk pretoties. Darbības, kas kaisli nepelnīti piesaista, nekad nesaņem manu patieso piepūli, taču skriešana ir izņēmums. Tā nav tikai viens no kaisles mērķiem - tā ievieš pašu kaisles formu un disciplīnu. Psihes nenoteiktībā un haosā skriešana atjauno struktūru, un, šo atceroties, es pie tās atgriežos." (Edvards)
8. Kultūršoks: Ziemas cepures +30 grādos
Pasaule ir relatīva – tas, kas mums ir vasara, citiem ir bargākais sals.
"Visvairāk mani pārsteidza vietējo Kenijas skrējēju vienkāršība un attieksme pret skriešanu. Skriešana viņiem ir dabiska ikdienas daļa. Interesanti šķiet tas, ka pat tagad janvārī, pie +30 grādiem, vietējie saka, ka viņiem ir auksti, un bieži pārvietojas ziemas cepurēs un cimdos, kamēr mēs skrienam īsos šortos un maiciņās." (Dagnis)
9. Latviešiem sava mājvieta Itenā
Mums ir paveicies – mums šeit ir savējie.
"Mums, latviešiem, Itenā ir unikāla priekšrocība — iespēja dzīvot pie "savējiem". Mūs uzņem latviešu-kenijiešu ģimene - Artūrs un Jane, kuri jebkuru viesi sagaida ar atvērtu sirdi. Šeit mēs neesam tikai tūristi. Mūs baro ar tradicionālo virtuvi, sniedz padomus par augstkalnes viltībām un māca saprast šejienes mieru. Tieši šī personīgā saikne ļauj sajust Itenas patieso dvēseli." (Valērijs)
Noslēguma atziņa
Desmit balsis, viens secinājums.
Itena nav vienkārši vieta kartē, Itena ir...vieta, kur ātrums dzimst bez steigas…un no kuras miera izskrien ātrākie. (Ieva)
