"Vai es neesmu par lēnu skriešanas klubam?" Bailes, kurām tikusi pāri liela daļa mūsu biedru
Un, kad cilvēks beidzot saņemas un ierodas klātienē uz treniņu, vismaz četri no pieciem sarunu uzsāk ar vienu un to pašu teikumu:
"Sveiki, mani sauc... Bet es jau neesmu nekāds skrējējs. Es redzu, ka jums te visi tādi profesionāļi. Vai es nebūšu par lēnu? Vai es netraucēšu?"
Es kā treneris un kluba vadītājs šo dzirdu atkal un atkal. Nesen mūsu biedre Ilze man atzinās, ka ilgu laiku bija sekojusi kluba gaitām un pat trenējusies ar mums vienā stadionā, līdz beidzot saņēmās, aizpildīja pieteikuma formu mājaslapā un atnāca uz treniņu. Izrādījās, ka visas bailes bija veltīgas — un Ilze ar prieku nāk uz mūsu treniņiem jau vairāk nekā gadu!
Gribu atklāt pāris lietas par to, kā mūsu treniņi notiek īstenībā:
1. Te nav un nebūs "tikai profesionāļu"
Klubs ir vieta cilvēkiem ar visdažādāko pieredzi. Cilvēki ir ļoti dažādi: ir tādi, kuri skrējuši jaunībā un tagad vēlas atsākt kustīgu dzīvesveidu, un ir tādi, kuri nekad mūžā nav skrējuši, bet skriešana viņus ir "aizrāvusi" un viņi grib pamēģināt. Katrs skrien savām spējām atbilstoši. Mans uzdevums koptreniņā ir piemeklēt atbilstošu slodzi katram — gan tam, kurš gatavojas saviem pirmajiem 5 km vai pusmaratonam, gan tam, kurš vēlas vienkārši izkustēties pēc darba dienas.
2. Treneris vispirms uzklausa un iepazīst
Kad uz treniņu atnāk jauns cilvēks, es vienmēr veltu vismaz piecas minūtes sarunai. Man ir svarīgi saprast tavu līdzšinējo sportisko un dzīves pieredzi, nozīmīgas traumas vai citas lietas, kas var ietekmēt treniņu procesu. Pāris treniņu laikā es tevi iepazīstu un tad jau daudz precīzāk spēju dozēt slodzi.
Tāpat es cenšos ar katru pārmīt vismaz pāris vārdu katrā treniņā — saprast, kā jūties, vai nekas nesāp. Tas ir īpaši svarīgi, ja cilvēks atgriežas pēc saslimšanas, traumas vai atvaļinājuma. Man noteikti ir jāzina arī tavi mērķi — kāds ir ambiciozāks, kāds piesardzīgāks. Treniņš tiek pielāgots tavam šībrīža stāvoklim, veselībai un sezonalitātei, nevis visi akli skrien vienu un to pašu. Nereti gadās, ka reizē ar grupas darbu kāds taisa pilnīgi citu, sev pielāgotu uzdevumu.
3. Tev nekas nav jāpierāda un neviens tevi "nestādīs priekšā"
Es zinu, cik mulsinoši var būt ienākt jaunā kolektīvā. Tāpēc pie mums neviens neliks tev nostāties grupas priekšā un turēt runu vai "prezentēt sevi". Nekāda mākslīga iepazīstināšana nenotiek — tas viss risinās dabiski treniņa procesā. Ja vēlies — vari atrast skriešanas biedru un tērzēt; ja vēlies — vari iesildīties viens pats un skriet pilnīgi savā tempā. Mēs cienām katra komforta zonu.
Tāpēc, ja tu jau kādu laiku šaubies, trenējies viens pats tajā pašā stadionā un atliec pieteikšanos — noraksti savas bailes uz mītu rēķina. Tev nav vispirms "jāuztrenējas pašam", lai nāktu uz klubu un trenētos kopā ar mums. Nāc tāds, kāds esi šodien!
Uzraksti man un tiekamies nākamajā treniņā!