Kāpēc bērnam ar skriešanas plānu telefonā nepietiek? Klātienes treniņu un grupas spēks
Sākoties jaunajam mācību gadam, vecāki bieži meklē labākās un pieejamākās nodarbības un sporta pulciņus saviem bērniem. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā var rasties kārdinājums tās izmantot dažādām sava bērna vajadzībām — gan izklaidei, gan izglītošanai, gan arī sportošanai. Katram vecākam tam ir savi iemesli un gaidas. Tā ir saprotama doma, tomēr sports bērnu un jauniešu vecumā ir kas daudz vairāk par rezultātu un izcīnītajām vietām. Bērnam, piedaloties jebkura sporta veida treniņos, arī skriešanā, vissvarīgākais ir gūt prieku no veicamās aktivitātes.
Bērnu agrās sporta specializācijas problēmu Latvijā ļoti aktīvi iztirzā basketbola leģenda Valdis Valters, un viņam var tikai piekrist.
Atskatoties uz savu bērnību un pirmajiem treniņu gadiem — līdz 13 gadu vecumam tās bija vienkārši jebkādas aktivitātes uz ielas un pagasta sporta laukumos. 13–15 gados tie bija neregulāri vieglatlētikas treniņu apmeklējumi, paralēli turpinoties aktivitātēm sporta laukumos — basketbolam, futbolam, volejbolam un vasarā daudz velo. No 15 gadu vecuma sākās regulāri treniņi, kuros tīrā skriešanas komponente bija aptuveni 20–25%, bet pārējais laiks bija vingrinājumi un sporta spēles stundām ilgi. Un tikai pēc 20 gadu vecuma skriešana aizņēma kādus 50% no treniņos pavadītā laika, kas ar katru gadu vēl mazliet pieauga.
Redzot gan savu pieredzi sportā, gan vēlāk strādājot par treneri, esmu pārliecinājies par dažām svarīgām lietām:
1. Trenera acs – drošība un tehnika reāllaikā
Bērni, īpaši uzsākot sporta gaitas, paši nejūt noguruma robežas, un viņiem trūkst pieredzes atpazīt pirmās pārslodzes pazīmes. Neviena aplikācija nepamanīs nepareizu pēdas likšanu, muguras sagāšanos vai elpošanas kļūdas. Treneri nodarbībās vēro bērna ķermeņa valodu - acis, mīmiku un kustību brīvību. Klātienē treneris var uzreiz pamanīt nogurumu un nepieciešamības gadījumā mainīt slodzi uz vietas. Pareiza kustību tehnika, kas ielikta bērnībā, pasargā no traumām visā turpmākajā dzīvē.
2. Vispusīga attīstība, nevis tikai skriešana
Bērnam treniņā nav visu laiku monotoni jāskrien pa apli vai garas distances. Tas ātri apnīk un rada vienveidīgu slodzi. Bērnu treniņiem jābalstās uz vispusīgo fizisko sagatavotību (VFS), kur atbilstoši katram vecumposmam tiek attīstītas visas fiziskās īpašības — ātrums, veiklība, lokanība, spēks un izturība. Skriešana ir tikai viena no sastāvdaļām. Bērni lielu darba apjomu nemanot visbiežāk veic caur spēles elementiem.
3. Grupa un socializācija – motivācija ārpus ekrāniem
Mūsdienu bērni milzīgi daudz laika pavada vienatnē pie telefonu un datoru ekrāniem. Treniņš grupā ir viena no labākajām vietām, kur iegūt īstus draugus, mazināt stresu un pilnveidot ķermeni un prātu. Starp līdzīga vecuma bērniem rodas veselīga komandas sajūta, atbalsts, smiekli un arī sacensību gars. Bērns nenāk uz treniņu "smagi strādāt" — viņš nāk satikt savējos, un kustība notiek dabiski.
4. Ieradums un mīlestība pret sportu visam mūžam
Jebkura trenera, kurš darbojas ar bērniem, galvenajam mērķim nevajadzētu būt rezultātam par katru cenu, bet gan padarīt bērnam sportu par patīkamu, neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, lai viņš izaugtu par veselu, spēcīgu un pārliecinātu cilvēku.
Apturēt bērnu no stundām pie ekrāna un iedot viņam drošu, atbalstošu vidi starp vienaudžiem ir labākais, ko vecāks var izdarīt viņa veselības labā.
💬 Aptauja mūsu kluba biedriem un vecākiem:
Manī jau kādu laiku briedusi doma izveidot mūsu klubā atsevišķu bērnu un jauniešu treniņu grupu, kurā fokusētos uz vispusīgo fizisko attīstību, pareizu kustību tehniku un kustības prieku.
Pirms speram šo soli, man ir svarīgi saprast jūsu domas:
Vai jūsu ģimenē vai paziņu lokā šāds nodarbību formāts bērnam būtu aktuāls?
Kāda vecuma bērnam tas būtu vispiemērotākais?
Uzrakstiet man ziņā vai ierakstiet komentāros savas domas! Tas palīdzēs saprast, vai un kādā formātā šādu grupu mums kopā veidot.