Kā skriešana ietekmē smadzenes — pārbaudīti fakti un ieteikumi
Mēs bieži domājam par skriešanu kā ļoti pieejamu un lielisku veidu, kā uzturēt savu fizisko formu, bet zinātnieki arvien vairāk atklāj, ka šim ieradumam ir arī dziļa ietekme uz mūsu smadzenēm. No stresa mazināšanas līdz kognitīvo spēju uzlabošanai — skriešana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt ne tikai ķermeni, bet arī prātu.Skriešanas pozitīvās ietekmes
1. Garastāvokļa uzlabošana un stresa mazināšana
Skriešana palīdz samazināt trauksmi, stresu un depresijas simptomus. Tā veicina serotonīna un dopamīna izdalīšanos, radot labsajūtas efektu, kas pazīstams kā runner’s high. Šī eiforija ir īsts „smadzeņu bonuss” pēc regulāra skrējiena.
2. Jaunu neironu veidošanās un atmiņas stiprināšana
Pētījumi rāda, ka skriešana stimulē neiroģenēzi — jaunu nervu šūnu rašanos hipokampā, kas ir svarīgi ne tikai ikdienas dzīvei, bet īpaši noderīgi ja mācies vai vēlies uzlabot savu atmiņas kapacitāti. Šis process uzlabo spēju apgūt jaunas prasmes un saglabāt informāciju ilgtermiņā.
3. Izpildfunkciju un koncentrēšanās spēju uzlabošana
Jau pēc 10 minūšu skrējiena iespējams novērot īstermiņa uzlabojumus koncentrēšanās spējās. Regulāri skrējēji labāk spēj plānot, pieņem lēmumus un efektīvāk risināt problēmas, jo skriešana trenē arī prāta „izturību”.
4. Smadzeņu asinsrite un enerģija
Aerobās aktivitātes uzlabo asins plūsmu smadzenēs, nodrošinot vairāk skābekļa un barības vielu tām. Tajā pašā laikā laktāts un muskuļu izdalītās signālvielas (piemēram, BDNF un irisin) darbojas kā enerģijas un plastiskuma stimulatori, kas palīdz smadzenēm pielāgoties un attīstīties.
Iespējamie izaicinājumi intensīvos treniņos
Lai gan skriešana galvenokārt sniedz pozitīvu ietekmi, ekstremāli slodzes apjomi var radīt īslaicīgas pārmaiņas:
-
Ultramaratoni var samazināt smadzeņu pelēkās vielas apjomu par aptuveni 6%, bet pēc dažiem mēnešiem smadzeņu pelākas vielas apjoms atkal atjaunojas.
-
Maratona laikā smadzenes izmanto mielīnu (nervu šūnu aizsargslāni) kā enerģijas avotu, kas noved pie tā īslaicīga samazinājuma noteiktās smadzeņu zonās. Tomēr pētījumi rāda, ka mielīna līmenis normalizējas dažu mēnešu laikā.
Šīs izmaiņas nav bīstamas, ja tiek nodrošināts pietiekams atjaunošanās periods un sabalansēts uzturs.
Ieteikumi skrējējiem
-
Neskrien tikai garas distances. Kombinē lēnus skrējienus ar īsiem intervāliem un ātruma treniņiem.
-
Nodrošini atjaunošanos. Miegs un sabalansēts uzturs ir tikpat svarīgi kā pats treniņš.
-
Ieklausies savā ķermenī. Ja jūti pārmērīgu nogurumu, dod sev vairāk laika atpūtai.
Skriešana nav tikai ceļš uz spēcīgāku ķermeni — tā ir investīcija arī mūsu prātā. Tā palīdz būt radošākiem, mierīgākiem, koncentrētākiem un spējīgākiem mācīties. Zinātne skaidri parāda: katrs kilometrs nāk par labu ne tikai kājām, bet arī smadzenēm.